Trīs bie?ākie alergēni mums apkārt. Kā no tiem izvairīties?

Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs izjūt aler?iskas reakcijas tieši pavasarī, tāpēc šajā laikā svarīgi sekot līdzi saviem paradumiem un apkārtējai videi, lai savlaicīgi atpazītu alergēnus un no tiem izvairītos. “LOR Klīnikas” alergolo?e Dace Kārkli?a un “LG Electronics” apkopojuši bie?āko alergēnu veidus un padomus, kā mazināt to ietekmi uz cilvēka organismu. 

Kas ir aler?ija? 

Aler?ija ir imūnsistēmas pārspīlēta atbildes reakcija pret parasti nekaitīgām ārējās vides vielām jeb alergēniem. Alergēni ir sastopami apkārtējā vidē un nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav pret tiem jutīgi. Visizplatītākās aler?ijas reakcijas ir pret mājas putek?u ērcītēm, pelējuma sē?u sporām un ziedputekš?iem. Aler?ija var izpausties da?ādās ?erme?a da?ās un tās pazīmes var būt da?ādas - aizlikts deguns, niezošas un iekaisušas acis, klepus, izsitumi.

Mājas putek?u ērcīte 

Apmēram 10% aler?isko pacientu aler?iju izraisa tieši putek?u ērcīte. Tās radītās aler?iskās izpausmes visbie?āk novēro agrā pavasarī vai rudens sākumā. Putek?u ērcītes ir sīki zirnek?veidīgi organismi, ko ar neapbru?otu aci nevar saskatīt. Tās izvairās no gaismas, tāpēc slēpjas matra?u, spilvenu, segu, mīksto mēbe?u, paklāju, drēbju un gultas ve?as audumu š?iedrās, mīkstajās rota?lietās, autosēdek?os. Viskomfortablākie apstāk?i putek?u ērcītēm ir silta un mitra vide. Tās dzīvo aptuveni mēnesi un savas dzīves laikā mātītes izdēj aptuveni simts oli?u, ta?u tās neko? un nav slimību pārnēsētājas. Mājas putek?u ērcītes barojas no cilvēka atmirušajām epidermas šūnām, savukārt š?idrumu tās iegūst, absorbējot mitrumu no apkārtējās vides. Katru nakti ar šīm radībām mēs pavadām kopā vairākas stundas, tāpēc aler?ijas simptomi pastiprinās, atrodoties vietās, kur ir vairāk ērcīšu.

Kā cīnīties pret mājas putek?u ērcītēm? 

Ik dienu veiciet dzīvok?a mitro uzkopšanu. Slaukiet telpas un mēbeles ar mitru drānu, vislabāk – mikroš?iedras. Izvairieties no mīkstiem grīdu klājumiem vai paklājiem, aizstājiet tos ar linoleja, lamināta, flī?u vai koka grīdu. Savukārt mīkstās rota?lietas, grāmatas, avīzes turiet slēgtos skapjos, atvilktnēs. Gultas ve?u nepieciešams mazgāt karstā ūdenī (virs 60°C), kārtīgi to iz?āvējot ve?as ?āvētājā. Šādos gadījumos lieliski noder ve?as mašīnas ar iebūvētu tvaika funkciju, kuros iestrādāta Allergy Care mazgāšanas programma, kas likvidē 99,9% dzīvo putek?u ērcītes un citus alergēnus. Šī tvaika funkcija ir atrodama arī vairākos ve?as ?āvētājos, kuros ir pašattīrošais kondensators, kas savāc alergēnus un pūci?as filtrā un pēc ve?as ?āvēšanas nav jātīra, ietaupot jūsu laiku.

Ziedputekš?i 

Katrs ceturtais aler?ijas slimnieks Latvijā visvairāk izjūt aler?iskas reakcijas tieši pavasarī, kad mostas daba – zied koki un da?ādi augi. Ziedputekš?us jeb ziedošo augu šūnas vējš var aiznest līdz pat 400 kilometru attālumā. Visbie?āk pavasara sākumā aler?iju izraisa bērzi, alkš?i un lazdas, savukārt retāk izraisa augi ar spilgtiem ziediem, piemēram, rozes vai lilijas. Jo lielāka būs ziedputekš?u koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs aler?ijas izpausmes. 

Pavasarī – martā, novēro koku ziedputekš?u izraisītās aler?ijas, savukārt maijā, jūnijā un jūlijā aktivizējas da?ādu zā?u un labības aler?ijas, un visbeidzot augustā un rudens sākumā aktuālas ir nezā?u – nātru vai ce?mallapu, izraisītās aler?ijas.

Ziedputekš?u aler?iju izraisītos simptomus izjūt karstā, sausā un vējainā laikā, jo tiek radīta ziedputekš?u kustība. Šādos laikapstāk?os savā dzīvesvietā un automašīnā logus ieteicams turēt aizvērtus, lai nepie?autu alergēnu iek?ūšanu. 

Kā cīnīties pret ziedputekš?u izraisītu aler?iju?

Vislabāk sausās, vējainās dienās uzturēties iekštelpās, īpaši no rītiem, kad ziedputekš?u koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Nevēdiniet telpas, lietojiet gaisa kondicionētājus.

Uzturoties ārā, lietojiet saulesbrilles, savukārt pēc pastaigas pārvelciet drēbes, nomazgājiet seju, izmazgājiet matus. Nepieciešams izvairīties no zāles p?aušanas vai citiem dārzkopības darbiem. Cilvēkiem, kuriem ir aler?ija pret ziedputekš?iem jāatsakās no ap?ērba ?āvēšanas ārā, pretējā gadījumā uz ap?ērba var nok?ūt alergēni, kas kopā ar tīro ap?ērbu var tikt ienesti telpās. Savukārt automašīnā iespējams ierīkot speciālu filtru, lai samazinātu ziedputekš?u nonākšanu automašīnas salonā.

Pelējuma sē?u sporas 

Pelējuma sēnītes ir mikroorganismi, kas apbrīnojami ātri izplatās ar sporu palīdzību. Tās sastopamas it visur – gan iekštelpās, gan ārā, neatkarīgi no gadalaika. Dabā pelējuma sēnītes mēdz būt trūdošu lapu kaudzēs, kompostā, malkas grēdās, purvainās, mitrās vietās. Sporas vislabāk aug un izplatās, ja ir pietiekams mitrums un bie?i mainās laika apstāk?i. Pelējuma sēnītes iekštelpās visvairāk sastopamas mitros pagrabos, slikti vēdinātās telpās. Dzīvok?os un mājās tās mēdz būt pie mitrām sienām, īpaši, ja tās atrodas zieme?u pusē un ziemas laikā atdziest straujāk. Bie?i pelējums mēdz būt aiz tapetēm, aiz koka apdares, skapjiem, uz flīzētām virsmām, arī polsterētās mēbelēs, matra?os, paklājos, grāmatās, ap?ērbā, pu?upodos, gaisa kondicionieros. Svarīgi apskatīt, vai jūsu mājās, birojā nav pelēku, melnu vai dzeltenu plankumu uz sienām un, vai nav mitruma smakas. Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka veselībai, jo izraisa gan aler?iskās reakcijas, gan toksiskas reakcijas, gan arī var provocēt elpce?u infekcijas. 

Kā cīnīties pret pelējuma sē?u sporām?

Visā pamatā ir kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zona katram cilvēkam ir ?oti subjektīva, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir no 19 °C līdz 22 °C. Savukārt, lai samazinātu telpās esošo mitrumu, ve?u ieteicams ?āvēt ārā vai ve?as ?āvētājos. Ja izmazgāto ve?u izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators. Jāatceras regulāri vēdināt telpas - lai izvairītos no kondensācijas gu?amtelpā, katru rītu jāatver logs vismaz uz 15 minūtēm, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu. Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija.